China’s Engagement in International Climate Policy since 2015

Starptautiskās attiecības - Eiropas studijasSocioloģija, politoloģija un antropoloģijaInternational Relations - European StudiesSociology, Politics and AnthropologyBakalaura darba tēma ir “ĶTR iesaiste globālajā klimata politikā kopš 2015. gada”. Darbā tiek analizēts, kādi iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori ir noteikuši Ķīnas Tautas Republikas iesaisti globālajā klimata politikā kopš 2015. gada, lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi: “ĶTR iesaisti globālās klimata politikas veidošanā nosaka režīma iekšpolitiskā ievainojamība pret klimata pārmaiņu sekām”. Darbā tiek izmantota neoklasiskā reālisma teorija, kas analīzes ietvaros ļauj pievērsties ne tikai starptautiskās sistēmas faktoram, bet arī ieskatīties iekšpolitiskajās tendencēs, lai gūtu plašāku izpratni par valsts rīcību starptautiskajā sistēmā noteicošiem faktoriem. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apzināta neoklasiskā reālisma teorija. Darba otrajā nodaļā tiek aplūkota globālās klimata politikas attīstība un tiek identificētas izmaiņas ĶTR pozīcijā. Trešajā nodaļā tiek analizēta ĶTR iesaiste globālajā klimata politikā kopš Parīzes klimata nolīguma parakstīšanas 2015. gadā. Tiek apskatīti, kādi iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori ir noteikuši ĶTR iesaisti globālajā klimata politikā analizētajā laika posmā. Pēdējo gadu laikā ĶTR aizvien asāk sāk izjust ekonomiskās izaugsmes un klimata pārmaiņu sekas, kas atspoguļojas vides kvalitātes pasliktināšanā. Problēmas ar vides kvalitāti izraisa sociālo neapmierinātību ar valdošās partijas rīcību, kas apdraud valsts politiskā režīma leģitimitāti. ĶTR iesaisti globālajā klimata politikā nosaka režīma iekšpolitiskā ievainojamība pret klimata pārmaiņu sekām, kā arī tas, ka ĶTR kā autoritārā valsts fokusējas uz ilgtermiņa izaugsmes plāniem, kas ļauj pievērsties klimata jomai.The title of the bachelor’s thesis is “China’s Engagement in International Climate Policy since 2015”. The thesis tests the hypothesis: “China’s engagement in international climate policy is determined by the regime’s domestic political vulnerability to the impacts of climate change” by analyzing the external and internal political factors that determined China’s engagement in international climate policy since 2015. The research is based on the theory of neoclassical realism which views the state as the element which is found in the crossroads of the international system and domestic arena. The main contribution of neoclassical realism is that it provides a framework to include domestic political factors in the analysis while keeping the main elements of the school of realism. It includes a political system and perceptions of leaders of the state with the goal of gaining a broader understanding of the factors that determine national action in the international system. The thesis consists of three chapters. The first chapter provides an overview of neoclassical realism. The second chapter examines the development of international climate policy and China’s engagement and position in it. The third chapter analyzes China’s engagement in global climate policy since 2015. It examines what domestic and international factors have determined China’s engagement in global climate policy. In recent years, China has been facing the effects of its economic growth and climate change which resulted in the deteriorating quality of the environment. Air and water pollution, water scarcity and other issues with the quality of the environment cause social unrests and dissatisfaction with the actions of the ruling party. China’s engagement in international climate policy is determined by the regime’s domestic political vulnerability to the impacts of climate change. Also, it is determined by the fact that China is an authoritarian state which means that it focuses on the prospects of the long-term development. This allows it to include the climate policy into the scope of the political action