Emocionālā veselība, depresija un adaptācijas stratēģijas medicīniskajā rezidentūrā Latvijā

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareIevads: Emocijas, kad tās tiek apspiestas, var izraisīt neveselīgas domas un uzvedību, ko provocē stresaina vide. Ar laiku šīs domas un uzvedības var novest līdz depresijai un pašnāvības mēģinājumiem. Mehānismi, kā tikt ar to galā, ir faktori, kas var tikt asociēti ar nevēlamu emociju uzlabošanu un personīgās, sociālās un profesionālās apmierinātības pieaugumu ārstiem rezidentiem. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir novērtēt korelāciju starp emocionālo profilu, depresiju un stratēģijām, kā tikt ar to galā, Latvijas ārstu rezidentu vidū. Hipotēze: Tādu emociju kā skumjas, dusmas, nepatika, nicinājums, kauns, bailes, vainas sajūta pieauguma biežums, un intereses, prieka un pārsteiguma sajūtu samazināšanās biežums, tiek asociēts ar depresijas smaguma pakāpes pieaugumu medicīnas rezidentu vidū. Tāpat arī biežāka mehānismu, kas palīdz tikt galā ar emocijām, izmantošana, īpaši Balint grupas sesijas- samazina depresijas līmeni, skumju biežumu, dusmas, nepatiku, nicinājumu, kaunu, bailes, vainas sajūtu un paaugstina interesi, prieku un pārsteiguma sajūtu. Metode: Tika veikts šķērsgriezuma tipa pētījums, kurā tika iesaistīti 160 dažādu specialitāšu un studiju gadu medicīnas rezidenti no Rīgas Stradiņa Universitātes. Aptauja latviešu valodā tika izdalīta ārstiem, kuras dati par depresijas simptomu smagumu, emocionālo profilu un mehānismiem, kā tikt gala ar emocijām tika izvērtēti. Emocionālais profils tika noteikts pēc Differential Emotional Scale (DES) un depresijas simptomi tika izvērtēti pēc Patient Health Questionnaire (PHQ-9). Datu analīze tika veikta izmatojot SPSS programmatūru. Rezultāti: Aptuveni 63% Latvijas rezidentiem, kas piedalījās pētījumā, cieš no vidējas vai smagas depresijas. Starp DES un PHQ-9 rādītājiem ir statistiski izteikta korelācija, kurā zemāks intereses un prieka, un augstāks skumju, dusmu, nepatikas, nicinājuma, kauna, baiļu un vainas sajūtas līmenis, liecina par augstāku depresijas līmeni. Tāpat 14,38% gadījumu tika norādīts, par suicidālu domu esamību, kas parādīja apgrieztu korelāciju prieka sajūtai un tiešu korelāciju skumjām, nepatikai un nicinājumam. Pastāv tieša saikne starp depresijas smagumu un stratēģijām, kā tikt gala ar emocijām kā diskusijas ar draugiem un ģimenes locekļiem un apzinātības programmu. Tāpat pastāv pozitīva korelācija starp apzinātības programmām un nodomu veikt pašnāvību. Korelācija starp DES un rezidentūras studiju gadu parādīja, jo augstāks rezidentūras studiju gads, jo mazāka interese un lielāka skumju, nicinājuma un vainas sajūta. Noslēgums: Pētījuma rezultāti parādīja, ka depresijas smagums ir saistīts ar intereses un prieka samazinājumu un skumju, dusmu, nepatikas, nicinājuma, kauna, baiļu un vainas sajūtas pieaugumu. Jo augstāks rezidentūras studiju gads, jo zemāks intereses līmenis un augstāks skumju, nicinājuma un vainas sajūtas līmenis. Tāpat, jo augstāks nicinājuma, skumju un nepatikas līmenis un zemāks prieka līmenis, jo augstāks ir pašnāvniecisku nolūku un paškaitējuma rādītājs.Introduction: Emotions, when repressed, can lead to unhealthy thoughts and behaviors, which are aroused by a stress environment. These unhealthy thoughts and behaviors can subsequently lead to depression and suicidal intentions. Coping mechanisms are a factor that might be associated with improvement of undesired emotions and an increase in resident doctors’ personal, social and professional satisfaction. Aim: The aim of the study is to evaluate in Latvian resident doctors correlations between emotional profile, depression and coping strategies. Hypothesis: Increased frequency of emotions such as sadness, anger, disgust, contempt, shame, fear, guilt, and decreased frequency of interest, enjoyment and surprise is related to increased depression severity in medical residents. As well as, the higher the use of coping mechanisms, particularly Balint group sessions - the lower the level of depression, the frequency of sadness, anger, disgust, contempt, shame, fear, guilt, and the higher the frequency of interest, enjoyment and surprise. Method: A cross-sectional study was carried out with 160 medical residents of Rīga Stradiņš University, involved in different specialities and years. A questionnaire translated into Latvian was distributed directly to the doctors, in which descriptive data, severity of depressive symptoms, emotional profile, coping mechanisms were evaluated. Emotional profile was assessed by Differential Emotional Scale (DES) and depressive symptoms were evaluated by Patient Health Questionnaire (PHQ-9). All data analysis, descriptive and correlational procedures were done through SPSS software. Results: Approximately 63 % Latvian resident doctors in study suffer from moderate to severe depression. There is a statistically significant correlation between DES and PHQ-9 score, where the lower the interest and enjoyment; and the higher the sadness, anger, disgust, contempt, shame, fear and guilt are, the higher the level of depression is. Furthermore, the number of suicidal ideation present in this research group is 14.38 %, with an inverse correlation to the enjoyment and a direct correlation to the sadness, disgust and contempt. There is a direct relation between the severity of depression and coping strategies, such as discussion with a friend and/or family member and mindfulness program. A correlation between mindfulness programs and the intention to commit suicide is also supported. The correlation between DES and year of residence demonstrated that the higher the year of residency is, the less the interest is and the more the sadness, contempt and guilt are. Conclusion: The results show that depression severity is associated with a decrease of interest and enjoyment; and an increase of sadness, anger, disgust, contempt, shame, fear and guilt. The higher the year of residency, the lower the interest and the higher the feelings of sadness, contempt and guilt are