Kidney survival of immunogloblin A nephropathy patients

Ievads. Imūnglobulīna A nefropātija (IgAN) ir biežākais glomerulonefrīta veids pasaulē. Slimība visbiežāk skar pacientus otrajā, trešajā dzīves dekādē un ir viens no hroniskas nieru mazspējas cēloņiem. Darba mērķis. Apkopot un analizēt IgAN klīniskās manifestācijas, noteikt nieru piecu gadu dzīvildzi un to ietekmējošos faktorus, validēt starptautisko IgAN prognozes kalkulatoru (PK) Latvijas populācijā. Materiāli un metodes. Retrospektīvs kohortas pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā, pētījumā tika iekļauti vismaz 18 gadus veci pacienti ar histoloģiski apstiprinātu IgAN diagnozi laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 11.novembrim. No stacionāra kartēm tika iegūti dati: vecums, GFĀ pēc CKD-EPI formulas, arteriālais asinsspiediens, diennakts proteīnūrija, AKEI/ARB grupas medikamentu un imūnsupresijas medikamentu lietošana iepriekš vai biopsijas brīdī, nieru biopsijas rezultāti pēc MEST rādītājiem. Datu statistiskajai analīzei tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients, Kaplana-Meiera metode un Koksa regresijas analīze. Rezultāti. Tika iekļauti 105 pacienti (59 vīrieši, vecuma mediāna 37 gadi (vecumā 18-72 gadiem)). Visvairāk pacientu (38%) bija 30-39 gadus veci, biežākā glomerulārā manifestācija bija nefrītiskais sindroms (72,8%). Nieru dzīvildzes mediāna bija 49 mēneši (95% TI 26,81-71,19). Statistiski ticami nieru dzīvildzi ietekmēja proteīnūrijas smagums (χ2(2)=7,115; p=0,029), MEST E (χ2(1)=3,892; p=0,049) un T (χ2(2)=32,06; p=0,001) punktu skaits. Pacientiem ar proteīnūriju 3,5g/dn, attiecīgi 40 mēneši (95% TI 7,63-72,37) un 18 mēneši (95% TI 5,81-30,19). Pacientiem ar MEST E0 mediānā nieru izdzīvotība bija 49 mēneši, tas ir, garāka nekā pacientiem ar E1 - 11 mēneši (95% TI 0,00-23,88). Pacientiem ar MEST T0 nieru izdzīvošanas mediāna bija ilgāka par 5 gadu periodu, tas bija ilgāk nekā pacientiem ar T1 un T2, attiecīgi 40 mēneši (95% TI 0,00-81,85) un 5 mēneši (95% TI 0,00-13,22). Koksa regresijas analīzei tika iekļauti 69 pacienti (37 vīrieši, vecuma mediāna 38 gadi (vecumā 18-72 gadiem)). Salīdzinot PK un Koksa regresijas aprēķinātos datus tika iegūta vidēji cieša pozitīva korelācija pēc viena (rs=0,618; p=0,001) un pieciem (rs=0,693; p= 0,001) gadiem. Kopīgie risku ietekmējošie faktori pēc viena un pieciem gadiem, kas uzrādīja lielāko atšķirību starp PK un Koksa regresijas aprēķinātajiem datiem bija vecums (18-29 gadi), vīriešu dzimums, AKEI/ARB lietošana, MEST M1. Secinājumi. IgAN skar jaunus cilvēkus un samazina nieru izdzīvotību. Nozīmīgi nieru dzīvildzi ietekmējošie faktori ir proteīnūrijas smagums, MEST E un T punktu skaits. Daļai pacientu PK piešķīra augstāku risku par aprēķinos iegūto. Ņemot vērā statistiski ticamo korelāciju starp PK un iegūtajiem datiem, PK varētu tikt izmantots nefrologu klīniskajā praksē Latvijā.Introduction. Immunoglobulin A nephropathy (IgAN) is the most common glomerulonephritis worldwide. The disease is one of chronic kidney disease causes and most often affects patients in second and third decade of life. Aim. The study aimed to collect and analyze IgAN patients’ clinical manifestations; to determine kidney survival and its affecting risks factors; to validate new International IgAN Prediction Tool (PT) in Latvian population. Materials and methods. A retrospective cohort study at Pauls Stradins Clinical University Hospital Nephrology center included at least 18 years old patients with a histologically confirmed diagnosis of IgAN from 1st January 2013 till 1st November 2019. Data were collected from medical records: age, glomerular filtration rate calculated by CKD-EPI formula, blood pressure, daily proteinuria, use of ACEI/ARBs and immunosuppression before or at the time of renal biopsy and MEST scores. Spearman’s Correlation, Kaplan-Meier method and Cox regression model were used for statistical data analysis. Results. 105 patients (59 men, median age 37 years (age range 18-72)) were included. Most of all (38 %) patients were in the age group of 30-39 years and most often patients had nephritic syndrome (72,8 %). Overall median kidney survival time was 49 (95% CI 26,81 - 71,19) months. Factors that statistically significantly affected renal survival were daily proteinuria (χ2(2) = 7,115; p = 0,029), MEST E (χ2(1) = 3,892; p = 0,049) un T (χ2(2) = 32,06; p = 0,001) scores. Participants with proteinuria 3,5g/24-hour urine, which was 40 (95% CI 7,63 - 72,37) and 18 (95% CI 5,81 - 30,19) months, respectively. Participants with MEST E0 median kidney survival was 49 months, that was longer then in patients with E1- 11 months (95% CI 0,00 - 23,88). Participants with MEST T0 median kidney survival time was longer than the follow-up period, that was longer than in patients with T1 and T2, which was 40 (95% CI 0,00 - 81,85) and 5 months (95% CI 0,00 - 13,22), respectively. For Cox regression analysis were included 69 patients (37 men, median age 38 years (age range 18-72)) due to missing data. A moderate positive correlation was observed between PT and our data in analysis after one (rs = 0,618; p = 0,001) and five years (rs = 0,693; p = 0,001). Common factors affecting differences between PT and our data were: age (18-29 years), male gender, use of ACEI/ARBs, MEST M1. Conclusions. IgAN is more common in young adults and affects kidney survival. Significant factors affecting renal survival were daily proteinuria, MEST E un T scores. For majority of patients’ PT calculated higher risk than our estimated. Since there was a statically significant correlation between PT and our data, we concluded that this calculator could be applied to use in Latvian population