Elektroenerģijas lietotāju trilemma

Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecību sektorā ievērojami pieaudzis pēdējos gados, radot globālas vides problēmas – klimata izmaiņas, CO2 emisiju pieaugumu, energoresursu krājumu izsīkšanu u.c. vides problēmas. Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecību sektorā ir 28 – 30% no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa. Latvijā mājsaimniecības veido 27 – 28% īpatsvaru kopējā elektroenerģijas gala patēriņā, radot vidēji 7% no SEG emisiju kopējā apjoma. Ilgtspējīga elektroenerģijas patēriņa nodrošināšana un energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšana ir viens no galvenajiem pamatprincipiem enerģētikas un klimata politikas veidošanai Eiropā un Latvijā. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērķi paredz līdz 2020. gadam paaugstināt energoefektivitāti par 20%, salīdzinot ar 1990. gadu. Mājsaimniecību sektorā ir novērtēts liels patēriņa samazinājuma potenciāls. Pētījumu rezultāti liecina, ka lielāko ieguvumu var sniegt dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešana, iedzīvotāju informētības līmeņa pieaugums un uzvedības maiņa, veicinot racionālu elektroenerģijas izmantojuma praksi. Tādēļ, lai īstenotu „20-20-20” mērķus, ES enerģētikas un klimata politikas veidošanā liels uzsvars tiek likts uz katra patērētāja iesaistīšanu gala patēriņa efektivitātes veicināšanā. Patērētāju iesaistīšanu var veicināt, īstenojot energopārvaldības sistēmas (turpmāk – EPS), kas balstās uz dažādu patēriņa monitoringa un viedo mērīšanas sistēmu ieviešanu. Šī promocijas darba mērķis ir izveidot un aprobēt metodes mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa datu analīzei un energoefektivitātes paaugstināšanas novērtēšanai elektroenerģijas patēriņa samazināšanas, ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanas un izmaksu samazinājuma kontekstā. Darbā veiktā datu analīze balstās uz priekšnoteikumiem EPS ieviešanai mājsaimniecībās. Mērķa sasniegšanai darba ietvaros ir veikti vairāki uzdevumi: izpētīti spēkā esošie normatīvie tiesību akti, veikts mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa esošās situācijas izvērtējums, analizēts elektroenerģijas patēriņš, izmantojot dažādas datu analīzes metodes (korelācijas un regresijas analīze un Markova ķēdes metode), noteikti patēriņu ietekmējošie faktori, analizēti iedzīvotāju uzvedības aspekti, izveidots un analizēts mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa profils, noteikta līmeņatzīme mājsaimniecību sektoram, veikta energoefektivitātes pasākumu modelēšana, kā arī veikts patēriņa un CO2 emisiju samazinājuma novērtējums. Promocijas darbā veiktā izpēte balstās uz AS „Latvenergo” pilotprojekta „Energoefektivitātes veicināšana mājsaimniecībās, izmantojot viedās tehnoloģijas” datu analīzi un izstrādāto modeļu aprobāciju. Šī pētījuma rezultāti var tikt attiecināti dažādām mērķa grupām dažādos līmeņos: politikas veidotājiem, elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem, mājsaimniecībām, kā arī zinātniskā līmenī. Darbā aplūkotās izpētes pieejas sniedz ieskatu mājsaimniecību patēriņa analīzei un energoefektivitātes paaugstināšanas modelēšanai, kas kalpo par pamatu EPS ieviešanai un attīstībai sektorā. Modelēšanas rezultātus var izmantot, lai veicinātu dažādu programmu izstrādi energoefektivitātes paaugstināšanas politikas instrumentu piemērošanai mājsaimniecībās. Izstrādātos analīzes modeļus iespējams izmantot, lai prognozētu patēriņa izmaiņas un noteiktu jaunus patēriņa samazinājuma un energoefektivitātes mērķus mājsaimniecību sektorā. Promocijas darba rezultāti un priekšlikumi var kalpot par pamatu tālākiem zinātniskiem pētījumiem mājsaimniecību patēriņa un energoefektivitātes paaugstināšanas jomās