Pilsētas tīklu parametru izvēles tehniski ekonomiskais pamatojums tirgus cenu apstākļos

Lielpilsētu elektroapgādes sistēmas ir valsts vai tās reģiona energosistēmas sastāvdaļa. Lielpilsētu elektroapgādes sistēmu (LEAS) radīšanu, to struktūru un parametru optimizācijas analīzes nepieciešamību nosaka pilsētu skaita, to teritoriju, iedzīvotāju dažādās valstīs, elektroenerģijas patērētāju sastāva un uzstādītās jaudas intensīvā dinamika, turpinoties sadzīves elektrificēšanai, apkalpošanas sfēras uzlabošanai un iedzīvotāju dzīvības procesu norises nodrošināšanai. Pilsētu elektrisko tīklu specifiku raksturo daudzveidīgs patērētāju sastāvs. Patērētāju grupas būtiski atšķiras pēc patērētāju jaudas, darba režīmiem, prasībām pret elektroenerģijas kvalitāti un elektroapgādes nepārtrauktību. Pilsētu elektroapgādes sistēmu projektēšanas uzdevuma izpildi apgrūtina lielie normatīvo aktu apjomi vai sākuma informācijas trūkums. Energoapgādes sistēmai jānodrošina vairākas savstarpēji pretrunīgas prasības: ekonomiskums, drošums, ekspluatācijas elektrodrošība, nepieciešamā elektroenerģijas kvalitāte. Veidojot un attīstot elektriskos tīklus, jāievēro pakāpeniskās attīstības iespējas gan pēc apakšstaciju transformatoru jaudām un elektropārvades līniju caurlaides spējas, gan pēc barojošo tīklu spriegumiem. Minētie faktori nosaka elektrotīklu pastāvīgu attīstību laikā un telpā, kā arī lielpilsētu elektroapgādes sistēmu elektrisko slodžu pieaugumu. Jaunu elektrotīklu radīšana, kā arī esošo paplašināšana vai rekonstrukcija prasa ievērojamus materiālos, naudas un darba resursus. Tie ir nepieciešami elektrotehniskā aprīkojuma, būvdarbu, montāžas un ierīkošanas, kā arī citu darbu izpildei. Jāņem vērā, ka līdzekļi celtniecībai un enerģijas objektu rekonstrukcijai nenodrošina ekonomisku peļņu līdz to ekspluatācijas brīdim. Tādēļ jāveic tehniski ekonomiskie novērtējuma aprēķini, nosakot līdzekļu savstarpējo samēru jaunu energoobjektu celtniecībai un esošo rekonstrukcijai. Sarežģītas dinamiskas LEAS optimālā attīstība prasa dziļu zinātnisku pētījumu veikšanu, izmantojot sistēmanalīzes metodes, ņemot vērā aprīkojuma raksturlielumu izmaiņu dinamiku un patērētāju slodžu pieaugumu visai pilsētas elektroapgādes sistēmai. Optimālās attīstības un pilsētu tīklu racionālās izbūves uzdevumu atrisinājuma sarežģītība izskaidrojama ar to, ka tie tiek veikti nepilnīgas un nenoteiktas informācijas apstākļos par atsevišķu objektu ekspluatācijas sākšanas termiņiem, neesot ticamiem datiem par nākamo patērētāju slodzēm un izstrādātai detalizētai apbūvei atsevišķos pilsētas rajonos. Šajos apstākļos optimālās LEAS attīstības kompleksveida uzdevuma atrisinājums kā globālai sistēmai izrādās grūti realizējams. Lēmuma meklējumos kompleksveida uzdevums sadalās vairākos lokālos optimizācijas uzdevumos, ievērojot prasības, kuras rodas no globālās un citu ārēju sistēmu puses lokālai sistēmai. Pie šāda nosacījuma atsevišķas apakšsistēmas optimālais plāns ar zināmu relatīvo kļūdu ietilpst kā sastāvdaļa globālās sistēmas optimālajā attīstības plānā. Šis promocijas darbs veltīts lielpilsētu elektroapgādes sistēmu racionālas izveidošanas atsevišķu uzdevumu risinājumam Rīgas pilsētas (Latvijas galvaspilsētas) piemērā. Uzrādītā un tehniski un ekonomiski pamatotā parametru izvēle ir svarīgs posms pilsētu elektrisko tīklu racionālā projektēšanā. Šis jautājums ir aktuāls enerģētikas nozarē jebkurā attīstības procesa posmā. Iegūtos atrisinājumus var izmantot Rīgas, Latvijas un ārvalstu lielpilsētu elektroapgādes sistēmās optimālās attīstības stratēģijas izstrādei