The Relationship Between Perceived School Climate, Social-Emotional Health and Social and Emotional Competence Among Adolescents

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp uztverto skolas klimatu, sociāli emocionālo veselību un sociāli un emocionālo kompetenci pusaudžu vecuma grupā, un tika pētīts, kādi uztvertā skolas klimata faktori prognozē sociāli emocionālo veselību un sociālo un emocionālo kompetenci pusaudžu grupā, kā arī veikta atšķirību izpēte uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences rādītājos zēnu un meiteņu grupā. Pētījumā piedalījās 310 7.–9. klašu skolēni no 4 Latvijas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 12 līdz 15 gadiem (vidējais vecums M = 13,76; SD = 0,87), no tiem 159 (51,29%) ir zēni un 151 (48,71%) – meitenes. Uztvertā skolas klimata izpētei tika izmantota „Skolas klimata aptauja” (School climate questionnaire”, Zullig, Koopman, Patton, & Ubbes, 2010; adaptāciju latviešu valodā veica Glaudāne, 2013), sociāli emocionālās veselības mērīšanai tikai izmantota „ Sociāli emocionālās veselības aptauja” (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, Smith, & O'Malley, 2014; adaptāciju krievu valodā veica Timofējeva, 2016; latviešu valodā – Kņaze, 2017) un sociālās un emocionālās kompetences mērīšanai tika izmantota „Sociālās un emocionālās kompetences aptauja” (Social and Emotional Competencies Questionnaire; SEC-Q, Zych, Ortega-Ruiz, Muñoz-Morales, & Llorent, 2018), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp uztvertā skolas klimata faktoriem un sociāli emocionālo veselību un sociāli emocionālo kompetenci pastāv pozitīvas sakarības. Pētījuma izlasē pusaudžu sociāli emocionālo veselību prognozēja tādi uztvertā skolas klimata faktori kā iekļaušanās skolas dzīvē, akadēmiskais atbalsts un skolas fiziskā vide, kas kopumā izskaidroja 31% no variācijas pusaudžu sociāli emocionālajā veselībā, bet šīs pētījuma izlases sociālo un emocionālo kompetenci prognozējošie uztvertā skolas klimata faktori bija iekļaušanās skolas dzīvē, akadēmiskais atbalsts un skolas sociālā vide, un tie kopumā izskaidroja 14% no variācijas pusaudžu sociālajā un emocionālajā kompetencē. Šajā pētījumā zēni uzrādījuši augstākus pārliecības par sevi rādītājus nekā meitenes. Atslēgas vārdi: Pusaudžu vecumposms, garīgā veselība, uztvertais skolas klimats, sociāli emocionālā veselība, sociālā un emocionālā kompetence.The aim of this study was to theoretically and practically explore the relationship between perceived school climate, socio-emotional health and social and emotional competence among adolescents. It was determined which factors of the perceived school climate predicted socio-emotional health and social and emotional competence among adolescents, and also the differences between boy and girl groups in regards to perceived school climate, socio-emotional health and social and emotional competence were investigated. The participants of this study were 310 7.–9. grade students from 4 Latvian schools. The participants were aged 12 to 15 (mean age M = 13,76; SD = 0,87), from which 159 (51,29%) were boys and 151 (48,71%) – girls. For the research of preceived school climate the School Climate Questionnaire (Zullig, Koopman, Patton, & Ubbes, 2010) was used. To measure the socio-emotional health, the Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S (Furlong, You, Renshaw, Smith, & O'Malley, 2014; Russian adaptation by Timofējeva, 2016; in Latvian – Kņaze, 2017) was used, and to measure the social and emotional competence, the Social and Emotional Competencies Questionnaire (SEC-Q, Zych, Ortega-Ruiz, Muñoz-Morales, & Llorent, 2018), was used and adapted within the framework of this study. The results of the study showed positive correlations between the factors of perceived school climate and the socio-emotional health and social and emotional competence. In the study sample, the adolescent socio-emotional health was predicted by such factors of perceived school climate as school connectedness, academic support and school physical environment, which together accounted for 31% of the variation in adolescent socio-emotional health, whereas the factors which predicted social and emotional competence were school connectedness, academic support and school social environment, which together accounted for 14% of the variation in adolescent social and emotional competence. In this study, boys exhibited higher self-esteem than girls. Keywords: Adolescence, mental health, perceived school climate, socio-emotional health, social and emotional competence