Latvijas nacionālajās tiesībās pretēji Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas regulē jurisdikcijas noteikšanu, nav paredzētas tiesības prasītājiem celt tiesā prasību civillietā, kas attiecas uz līguma izpildi, pēc saistību izpildes vietas. Tādējādi regulās paredzēts lielāks tiesību apjoms nekā Latvijas nacionālajā likumā, līdz ar ko netiek nodrošināta efektīva kārtība jurisdikcijas noteikšanai civillietās, kurās jurisdikcija nosakāma saskaņā ar nacionālajām procesuālajām normām. Tādēļ darbā piedāvāti konkrēti grozījumi Civilprocesa likumā, proti, nacionālais likums papildināms ar normām, nodrošinot Latvijā domicilētiem prasītājiem līdzvērtīgu tiesību apjomu gadījumos, kad atbildētājs nav domicilēts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.In...