Learning from existential experience for the quality of life

Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka, neskatoties uz plašo izglītības virzienu apjomu gan eksaktajās, gan humanitārajās, gan starpnozaru sfērās, ko piedāvā izglītības iestādes Latvijā, lielākoties paliek neatbildēti svarīgi jautājumi par cilvēka eksistenci. Pētījuma mērķis ir apzināt ar eksistenciālo pieredzi saistītos dzīves kvalitātes veidošanās pedagoģiskos nosacījumus un izpētīt tās subjektīvo novērtējumu mācīšanās procesā. Pētījuma rezultātā pamatota eksistenciālisma pieejas būtība un nepieciešamība pedagoģijā, mācīšanās specifika no eksistenciālās pieredzes, formulētas dzīves kvalitātes subjektīvā novērtējuma kategorijas eksistenciālās pieejas skatījumā, pamatota saikne starp dzīves kvalitātes subjektīvo novērtējumu un pašizziņu, kā arī aprakstītas sakarības starp mācīšanās motivāciju un priekšstatiem par savu eksistenci. Atslēgvārdi: mācīšanās, eksistenciālā pieredze, dzīves kvalitāte, subjektīvais novērtējums, eksistenciālā pedagoģijaThe topicality of the research is determined by the fact that despite the extensive scope of education offered by the Latvian education institutions, for most part the important questions about human existence remain largely unanswered. The aim of the research is to identify the pedagogical conditions related to the existential experience in the formation of the life quality and to study its subjective evaluation in the learning process. The research results substantiate the essence and necessity of the existentialist approach in pedagogy and the learning specifics from the existential experience. The categories of the subjective evaluation of life quality in the view of existential approach are formulated, a link between subjective evaluation of life quality and self-knowledge is justified, as well as the relationship between learning motivation and subjective evaluation of one’s own existence is described. Keywords: learning, existential experience, life quality, subjective evaluation, existential pedagog