Darba mērķis ir izprast, kā tiek iedalīts noziedzīgā nodarījuma upuris, vērtējot viktimizācijas faktoru, un vai Latvijas tiesu praksē tiek vērtēta cietušās personas apzināta vai neapzināta noziedzīga nodarījuma veicināšana. Lai to sasniegtu autore pētīs viktimizācijas teorijas vēsturisko attīstību, dažādu kriminologu, juristu un citu autoru atziņas par šo tēmu un noziedzīgā nodarījuma upura viktimoloģisko iedalījumu, kā arī pētīs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta spriedumus, analizējot tajos viktimizācijas aspektu un secinot, vai tiesa to ņēmusi vērā. Rezultātā autore piedāvā veidu, pēc kura iedalīt noziedzīgā nodrījuma upurus, lai būtu iespējams izvērtēt viktimizācijas esamību konkrētā situācijā, kā arī secinās, vai Latvi...