The relationship between personality traits, coping strategies and emotion regulation of individuals with depression symptoms

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp personības iezīmēm, emociju regulācijas stratēģijām un stresa pārvarēšanas stratēģijām indivīdiem ar depresijas simptomiem. Tāpat mērķis bija noskaidrot, kuri no personības iezīmju, emociju regulācijas un stresa pārvarēšanas stratēģiju faktoriem vislabāk prognozē depresijas simptomu pazīmes. Un visbeidzot - vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības personības iezīmju, emociju regulācijas un stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītājiem indivīdiem ar depresijas simptomiem un indivīdiem bez depresijas simptomiem. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas - Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013), Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (Carver, Scheier & Weintraub, 1989), Emociju regulācijas stratēģiju aptauja (Gross & John, 2003) un Beka depresijas aptauja (Beck, Steer, Brown, 1996). Pētījumā piedalījās 120 pieaugušie vecumā no 19 līdz 58 gadiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina iepriekš veikto pētījumu secinājumus, ka depresijas simptomātika ir cieši saistīta ar augstākiem neirotisma rādītājiem, zemākiem labvēlīguma un ekstraversijas rādītājiem, kā arī zemākiem kognitīvās pārvērtēšanas stratēģijas rādītājiem. Vislabāk depresijas simptomu pazīmes prognozē neirotisma un kognitīvās pārvērtēšanas faktoru rādītāji, kā arī pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības neirotisma, ekstraversijas, labvēlības, uz problēmām orientētu, izvairīšanās stresa pārvarēšanas stratēģiju un kognitīvās pārvērtēšanas skalu rādītājos indivīdiem ar depresijas simptomiem un indivīdiem bez depresijas simptomiem.The aim of the study was to establish correlation of personality traits, strategies for emotion regulation and coping strategies of individuals having symptoms of depression. The study was also aimed at establishing which factors of personality traits, of emotion regulation and of coping strategies allows for the best prognosis of features of depression symptoms. And finally, are there statistically significant differences in the factors of personality traits, emotion regulation and coping strategies between individuals having depression symptoms and those not having them. Four polls have been used in the study – Latvian Personality Questionnaire (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013), the COPE Inventory (Carver, Scheier & Weintraub, 1989), Emotion Regulation Questionnaire ERQ (Gross & John, 2003) and Beck Depression Inventory (BDI-II, Beck, Steer, Brown, 1996). The polls cover 120 adults aged 19 to 58. The results acquired generally support conclusions of earlier studies that symptomatic of depression are closely linked with higher neurotism indices, lower agreeableness and extraversion indices, as well as lower cognitive change strategy indices. The neurotism and cognitive change indices represent the best prognosis of features of depression symptoms, and there are also statistically significant differences in the scale factors of neurotism, of extraversion, of agreeableness, of problem-oriented and avoidant stress overcoming strategies and of cognitive change between individuals having depression symptoms and those not having them