Mature breast milk composition and its influencing factors

Darba mērķis:noteikt krūts piena sastāvu un to ietekmējošos faktorus Latvijā dzīvojošu māšu vidū, kā arī iegūtos rezultātus salīdzināt ar ārvalstu datiem.Materiāli un metodes:Piena paraugi tika iegūti no dažādās Latvijas pilsētās dzīvojošām mātēm. Paraugi tika analizēti Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (tika noteikts pH, blīvums, tauku, laktozes un olbaltumvielu koncentrācija). Makroelementu koncentrācija pienā tika analizēta saistībā ar dažādiem faktoriem: mātes vecumu, laktācijas mēnesi, mātes ĶMI pirms grūtniecības, mātes svara pieaugumu grūtniecības laikā, mātes ĶMI pēc grūtniecības, dzemdību skaitu, dzemdību veidu, gestācijas laiku, piena savākšanas diennakts laiku, mātes diētu, bērna dzimumu un anestēziju dzemdībās. Datiem tika noteikts vidējais aritmētiskais, standarta nobīde, mediāna, mazākā un lielākā vērtība, un datu analīzei izmantoti šādi testi: Spearman correlation test, Chi square test, K - Independent Samples test, Independent Samples T – test.Rezultāti:no 58 mātēm tika savākti 59 piena paraugi. Vidējās makroelementu koncentrācijas bija šādas: tauki - 2,58% (0,4% līdz 6,7%), laktoze - 6,95% (4,42% līdz 7,95%) un olbaltumvielas - 1,12% (0,80% līdz 1,81%). Citi pienā analizēti parametri: blīvums - 1019 kg/m3 (948 kg/m3 līdz 1041 kg/m3) un pH - 6,56 (6,30 līdz 7,71).Analizētajos krūts piena paraugos pH, blīvumam, tauku, olbaltumvielu un laktozes koncentrācijai netika konstatēta statistiski ticama saistība ar mātes vecumu, laktācijas mēnesi, mātes ĶMI pirms grūtniecības, mātes svara pieaugumu grūtniecības laikā, mātes ĶMI pēc grūtniecības, dzemdību skaitu, dzemdību veidu, gestācijas laiku, piena savākšanas diennakts laiku un mātes diētu. Tauku koncentrācija korelēja ar olbaltumvielu koncentrāciju krūts pienā (p=0,029); laktozes koncentrācija korelēja ar pH līmeni krūts pienā (p=0,008); laktozes koncentrācija bija augstāka zēnu māšu krūts pienā (p=0,041); tauku koncentrācija bija augstāka dzemdību anestēziju saņēmušo māšu krūts pienā (p=0,013); pH līmenis bija augstāks dzemdību anestēziju saņēmušo māšu krūts pienā (p=0,046).Secinājumi: kopumā analizēto paraugu makroelementu vidējās vērtības ir salīdzināmas ar ārvalstu datiem, lai gan ir atšķirības – mūsu analizētajos paraugos vidējais tauku saturs bija ievērojami zemāks, salīdzinot ar Amerikas Pediatrijas Akadēmijas un Lielbritānijas datiem. Zemāku pH līmeni paraugos ar augstāku laktozes saturu var skaidrot ar pienskābi, kura veidojas mikroorganismu darbības rezultātā. Izteiktas izmaiņas mātes - veģetārietes piena sastāvā rāda, ka mātēm, kuras ievēro šo diētu, jāpievērš īpaša uzmanība sava uztura kvalitātei, lai saglabātos atbilstoša krūts piena enerģētiskā vērtība un būtu pilnvērtīgs makroelementu un mikroelementu sastāvs. Augstāku tauku un pH līmeni noteica to māšu krūts pienā, kuras atzīmēja anestēzijas pielietošanu dzemdībās, iespējams, to varētu skaidrot ar krūts piena mikrobioma izmaiņām.Purpose:the aim of the study was to determine breast milk composition and influencing factors among lactating women in Latvia from 1st month of lactation, as well as to compare results with data from other countries.Material and Methods:milk samples were gathered from mothers living in different cities of Latvia. Milk samples were analysed in Latvian University of Agriculture (pH, density, protein, fat, and lactose concentration). Concentration of macronutrients was analyzed in respect to mother`s age, duration of lactation, maternal BMI before pregnancy, maternal weight gain during pregnancy, maternal BMI after delivery, parity, mode of delivery, gestational age, maternal diet, infant sex and analgesia during delivery. Results:in total 58 mothers involved in this study and 59 milk samples were collected. Mean macronutrient concentration was 2,58% (0,4% to 6,7%) for fat, 6,95% (4,42% to 7,95%) for lactose and 1,12% (0,80% to 1,81%) for protein. Other parameters: density - 1019 kg/m3 (948 kg/m3 to 1041 kg/m3) and pH - 6,56 (6,30 to 7,71). There were no significant difference was found in milk sample pH, density, fat, protein and lactose concentration with mother`s age, duration of lactation, maternal BMI before pregnancy, maternal weight gain during pregnancy, maternal BMI after delivery, parity, mode of delivery, gestational age and maternal diet. Concentration of fat correlated with concentration of protein (p=0,029); concentration of lactose correlated with pH level (p=0,008); concentration of lactose was higher in those mothers with baby – boys (p=0,041) compared to girls. Concentration of fat (p=0,013) and pH (p=0,046) was higher in mothers who reported use of analgesia in delivery.Conclusions:the analyzed data corresponded to mean values of mature human breast milk. In general composition of the milk samples was comparable to data from other countries yet there were differences – fat content in our samples was significantly lower compared to data from American Academy of Pediatrics and data from Illustrated Textbook of Paediatrics. Lower pH level in samples with higher lactose content could be explainable with lactic acid which is produced by microorganisms metabolising lactose. A marked change in mother - vegetarian milk shows that mothers who follow this diet should pay particular attention to the quality of their diet in order to maintain the proper energy value of breast milk and to have a complete composition of macronutrients and trace elements. Higher levels of fat and pH in breast milk in mothers who noted the use of anesthesia in childbirth may be due to changes in breast milk microbiota that could occur as a result of cesarean section childbirth