Latvia and Latvians in Estonian Runic Songs

Bakalaura darbā Latvija un latvieši igauņu rūnu tautasdziesmās pētīta toponīma Latvija un etnonīma latvieši satopamība igauņu rūnu dziesmās. Bakalaura darbā sniegts ieskats par rūnu tautasdziesmu izcelšanās vēsturi, rūnu tautasdziesmudziesmu struktūru, iedalījumu un citu pētnieku darbiem, kas saistīti ar Latviju un latviešiem igauņu rūnu tautasdziesmās. Darba pētījuma objekts ir igauņu rūnu tautasdziesmu datubāze http://www.folklore.ee/regilaul/andmebaas/ (2003-2018). Avots dod precīzu informāciju par tautadziesmu izcelsmi un pierakstīšanas gadu. Darbs sastāv no četrām daļām. Pirmā ir teorētiskā daļa, kurā skaidrota izcelsme, rūnu dziesmu veidi un struktūra. Otrajā daļā ir jaunāko pētījumu un secinājumu apkopojums par tēmu – Latvija rūnu dziesmās. Trešajā un ceturtajā daļā darba autore veikusi teksta saturisko analīzi, kā arī apkopojusi un aprakstījusi rezultātu statistiku. Darba gaitā autore secina, ka Latvijai un latviešiem igauņu rūnu tautasdziesmās ir gan pozitīva, gan negatīva konotācija, kas izpaužas rūnu tautasdziesmās par kāzām, ceļošanu, darbu un kaimiņvalstu attiecībām. Secināts, ka toponīmus un etnonīmus rūnu tautasdziesmās izmanto, lai veidotu labskaņu un pantmēru (regivärss), piemēram, veidojot sākumskaņu (algriim), paralēlismus un vārdu rindu atkārtojumus, kā rezultātā daudzās rūnu tautasdziesmās Latvijai un latviešiem piemīt tikai poētiskā valodas funkcija.The bachelor thesis Latvia and Latvians in the Estonian Runic Songs consists of research and analysis of the toponym Latvia and ethnonym Latvians in the Estonian Runic Songs.The aim of the bachelor thesis is to give an insight of the history, structure, categories as well as other studies related to Latvia and Latvians in Estonian Runic Songs. The subject of research is the Estonian Runic Song database http://www.folklore.ee/regilaul/andmebaas/ (2003-2018). The source provides accurate information about the origins of Estonian Runic Songs and the year in which they were recorded. The work consists of four parts. First is the theoretical part- where the author explains the origin, the type names and the structure of Runic Songs. The second part contains the summary of recent research and conclusions on Latvian and Estonian Runic Songs. The third and fourth parts contain analysis and compilation of statistics.The analysis reveals that in Estonian Runic Songs Latvia and Latvians have both -positive and negative connotations, which are most often encountered in topics related to wedding, travel, work and neighborly relations. It has been concluded that usage of toponyms and ethnonyms in the Estonian Runic Songs in most cases creates rhythm and meter (regivärss), for example - the initial sound (algriim), parallelisms and repetition of the words, therefore, in many Estonian Runic Songs, Latvia and Latvians have only a poetic language function