Factors affecting distribution of nemoral herbaceous species in broad-leaved tree woodland

Latvijas teritorijā klimata ziņā platlapju mežu augšanai ir labvēlīgi apstākļi, tomēr šobrīd tie ir reti sastopami un fragmentēti nelielās platībās, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Daļa platlapju mežu Latvijā tiek aizsargāti, jo tajos aug Latvijā un Eiropas Savienībā retas un īpaši aizsargājamas augu sugas, kurām draud izzušana. Lai aizsargājamo platlapju meža biotopu apsaimniekošana būtu efektīvāka, biotopu apsaimniekošanas projektus (ieskaitot platlapju mežu ierīkošanu) būtu jāveic vietās, kurās ir labāka telpiskā kontinuitāte. Teritorijās, kur bijusi liela vēsturiskās fragmentācijas ietekme uz nemorālo sugu izplatību, vai ir nelabvēlīgs klimats un augsnes, biotopu apsaimniekošana neuzlabotu nemorālo sugu izplatību. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot nemorālo lakstaugu izplatības ietekmējošos faktorus Latvijā, apsekojot mežaudzes ar dažādu telpisko plānojumu un dažādu abiotisko faktoru ietekmi. Mērķa īstenošanai tika apsekotas 45 nejauši izvēlētas mežaudzes četrās Latvijas ainavzemēs ar dažādu telpisko kontinuitāti, audzēs tika noteikta zemsedzes veģetācija un koku un krūmu stāva segums. Tika noskaidrota nemorālo lakstaugu izplatības saistība ar koku un krūmu stāvu sastāvu un segumu mežaudzē, mūsdienu mežaudžu fragmentāciju, audzes vecumu un dažādiem abiotiskajiem faktoriem pēc Ellenberga skalas. Secināts, ka nemorālās lakstaugu sugas vairāk sastopamas ar slāpekli bagātākā, ar augstāku pH līmeni un mitrākā augsnē, nemorālās lakstaugu sugas vairāk sastopamas mežaudzēs, kuras ir vecākas, mazāk fragmentētas un mazāk ietekmētas no lauksaimniecības zemēm. Platlapju mežu aizaugšana ar eglēm un biezu krūmu stāvu būtiski negatīvi ietekmē nemorālo lakstaugu sugu izplatību. Kā arī lielāka nemorālo lakstaugu sugu daudzveidība ir Rietumkursas un Austrumkursas ainavzemēs, nekā Ziemeļvidzemes un Rietumzemgales ainavzemēs. Maģistra darbs izstrādāts LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā 2018. gadā.In Latvia climate conditions for broadleaf forests are sutable, but in Latvia broadleaved forests are rare and cover only ~1% of the total forest area of the country. Broadleaved forests are biologically diverse; they are habitat for many rare and protected species. To protect broadleaved forest habitat, habitat management projects (including broadleaved forest planting) should be conducted in places where there is better spatial continuity. In areas where there has been a large impact of historical fragmentation on nemoral species distribution, or unsuitable climate and soil conditions, habitat management would not improve nemoral species distribution. The aim of this Master`s work was to determine factors affecting distribution of nemoral herbaceous species in broad-leaved tree woodland in Latvia, by surveying broadleaf forests with different levels of fragmentation and in stands with different abiotic factors. To achieve this goal 45 randomly selected forest stands in four landscapes of Latvia with different spatial continuity were surveyed. In each stands species lists of all herbaceous species was compiled; also cover of overstorey and understorey trees and tall shrubs was estimated. Relationship between the distribution of nemoral herbaceous species and trees and shrubs, the fragmentation of the forest stands, stand age and different abiotic factors (Ellenberg scale) were observed. In conclusion nemoral herbaceous species are more common in nitrogen-rich, higher pH soils and nemoral herbaceous species are more common in older stands, less fragmented and less affected by agricultural land. The overgrowing of broad-leaved forests with spruce and thicket shrub storey has a significant negative effect on the distribution of nemoral herbaceous species. Also distribution of nemoral herbaceous species was better in the landscapes of the West Kursa and East Kursa, than in the landscapes of North Vidzeme and West Zemgale. The Master`s work was conducted in the Department of Botany and Ecology, Faculty of Biology, University of Latvia during 2018