Aleksandra Augstumu dziednīcas baznīca

Tā saukto Dievam tīkamo iestāžu atklāšana 1824. gadā Aleksandra Augstumos bija nozīmīgs notikums plašas iedzīvotāju grupas, galvenokārt nabagu un slimo apgādībā un ārstēšanā. Šīs iestādes ietvēra ne vien medicīniskas (psihiatrisko, venerisko, somatisko) nodaļas, bet arī vairākas sociālas iestādes – labošanas iestādes arestantiem, bezdarbniekiem un klaidoņiem, kā arī nabagmāju, kurā tika uzturēti gan nespējnieki, gan bērni un pusaudži. Visiem šiem dzīves atstumtajiem, kurus apsargāja apstākļos, kas atgādināja cietumu, bija nepieciešama ne vien medicīniskā un sociālā palīdzība, bet arī dvēseles dziedināšana, ko uzskatīja par nozīmīgu "morālās terapijas" (šodien mēs teiktu – psihoterapijas) paveidu