Reģionālo finansējuma kvotu piemērošanas iespējas ilgtspējīgas reģionālās attīstības veicināšanai Latvijā

Raksta mērķis ir izdarīt secinājumus par 1.mērķa ES struktūrfondu finansējuma sadalījumu Latvijas reģionos 2004.-2006.gada plānošanas periodā, kā arī sniegt priekšlikumus ES Kohēzijas politikas finansējuma optimizēšanai starp Latvijas reģioniem. Dati par ES struktūrfondu finansējuma sadalījumu 2004.-2006.gada plānošanas periodā liecina, ka finansējuma sadalījums ir tuvs iedzīvotāju skaita sadalījumam reģionos, un vairāk finansējuma un finansējuma uz vienu iedzīvotāju saņēmuši augstākattīstītie reģioni. Izmantojot metodiku, ar kādu ES fondu finansējums tika sadalīts starp ES NUTS II reģioniem 2007.-2013.plānošanas periodā, un reģionālās attīstības rādītājus, tika aprēķināts finansējuma sadalījums starp Latvijas NUTS III reģioniem. Piedāvātā aprēķina metode līdzsvaro finansējuma sadalījumu starp reģioniem, vairāk finansējuma uz vienu iedzīvotāju piešķirot vājāk attīstītiem reģioniem un novēršot situāciju, kad finansējuma sadalījums ir tieši proporcionāls iedzīvotāju sadalījumam reģionos. Izmantojot piedāvāto aprēķina metodi, ES struktūrfondu finansējums atbilstoši ES kohēzijas politikas pamatprincipiem veicinātu vājāk attīstīto reģionu attīstību. Tādējādi tiktu celts dzīves līmenis un konkurētspēja visā valsts teritorijā, jo attīstības koncentrēšanās atsevišķās teritorijās neļauj pilnībā izmantot visas Latvijas teritorijas attīstības potenciālu, kavējot ilgtspējīgu valsts reģionālo attīstību. Vienlaikus reģionālo kvotu ieviešanai nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas ES fondu vadības sistēmā, ieviešot ES fondu reģionālās darbības programmas