Garais Rīgas Politehniskā institūta atjaunošanas ceļš

2008. gadā tika svinēta Rīgas Politehniskā institūta (RPI) atjaunošanas piecdesmitgade. Vecākā tehniskā augstskola Baltijas valstīs un pirmā augstskola Latvijas teritorijā - RPI faktiski izbeidza darbību jau 1918. gadā. Krievijas cars parakstīja privātās mācību iestādes ar vācu mācību valodu – Rīgas Politehnikuma statūtus 1861. gadā un 1862. gadā tajā uzņēma pirmos studentus. 1896. gadā Rīgas Politehnikumu reorganizēja par Rīgas Politehnisko institūtu ar krievu mācību valodu un tā finansēšanā iesaistījās arī Krievijas valdība. RPI valdība slēdza 1919. gadā, jo pēc Maskavā evakuācijā pavadītajiem trim gadiem sakarā ar Pirmo Pasaules karu, bija palikušas tā ēkas Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4 bez nepieciešamajām laboratorijām, grāmatām utt. Rīgā atgriezās tikai neliela daļa no kādreizējā augstskolas īpašuma un mācībspēkiem. Uz RPI bāzes Krievijā izveidoja Ivanavovozņesenskas Politehnisko institūtu, bet Latvijā nodibināja Latvijas Augstskolu ( no 1922. g. –LU), kuras sastāvā turpmāk darbojās arī tehniskās fakultātes. 1922. gadā kādreizējais RPI students N. Okolo – Kulaks vēlējas Rīgā atklāt privātu Krievu Politehnisko institūtu, bet nesaņēma atļauju tā atvēršanai. Atjaunot RPI, atdalot no LU tehniskās fakultātes 1923. gadā ierosināja RPI absolvents Jānis Levans. Padomju valdība vēlējās atjaunot RPI– vispirms 1942. gadā, bet nodomus izjauca karš, pēc tam ilgi spriežot un pieņemot dažādus lēmumus, 1954. gadā. Telpu un daļēji arī mācībspēku, inženieru nepietiekamā skaita Latvijā dēļ, atjaunot RPI izdevās tikai 1958. gadā. 1990. gadā RPI pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti, kas turpina vecākās Latvijas augstskolas tradīcijas